Visspilgtākās atmiņas no skolas laikiem
Man vispirms būtu jāsāk ar to, ka mums bija ļoti draudzīga klase. Mēs pat visi nepaspējām vēl uzsākt savas mācību gaitas baltajā ģimnāzijā, kā tika jau nodibināta leģendārā domubiedru grupa portālā draugiem.lv - GNVĢ 7.A! Varbūt neprecīzs nosaukums un kāds no maniem bijušajiem klasesbiedriem varētu mani izlabot, bet doma ir saprotama. Mēs gandrīz katru gadu rīkojām savu klases vakaru - ārpus skolas. Taisnības labad, mēs tos turpinājām rīkot arī pēc 9.klases absolvēšanas, kad vairāki bija izvēlējušies mācīties citās skolās - kāds aizgāja mācīties Rīgas skolās, kāds uz Valmieras pilsētā esošajām skolām u.c. Otrkārt, es tiku mācīties pie ļoti kolorītiem skolotājiem. Tā kā man matemātika sagādāja vislielākās rūpes, es spilgti atceros manas matemātikas skolotājas, cien. Lidijas Ķeķeres frāzi: "Diāna, matemātika - tas ir domāšanas veids. Tu redzi to iestaigāto taciņu uz zemes pie skolas? Cilvēki taču varētu iet pa asfaltu, bet viņi iet taisnāko ceļu. Mūsu prāts pats vēlas atrast visātrāko ceļu". Ne mazāk manā atmiņā ir iespiedušies vairāki citāti no manas vācu valodas skolotājas Anitas Putnas, bet viens no spilgtākajiem: "Ir jāmācās vārdiņi! Jūs tagad domājat, kāpēc es tik stingri prasu?Saprotiet to, ka šeit mēs to prasām, bet universitātē Jums neviens neprasīs, vai Jūs esat gatavs? Vai Jūs esat visu iemācījies?" Tik smeldzīgi taisnīgi. Un patiesi. Ar visu iepriekš minēto es gribu pateikt, ka visspilgtākās atmiņas, protams, ir saistītas ar cilvēkiem. Man bija iespēja mācīties kopā ar ļoti interesantiem, talantīgiem cilvēkiem pie skolotājiem, kas bija spilgtas personības. Citstarp es gan nevaru nepieminēt pāris epizodes. Ēdnīca, bet jo īpaši ķiplokmērces cepure. Matemātikas stundas un skolas sanāksmes sporta centrā. Vienā skolas sanāksmē mums pateica - ir paziņots, ka valstī ir iestājusies ekonomiskā krīze. Tanī brīdī man tas savā nenobriedušajā prātā šķita kaut kas līdzīgs kara pieteikumam Latvijas Republikai. "Lielo" un "mazo" garderobe. Kad es vēl gāju uz "mazo" garderobi, dažreiz stundu laikā "lielo garderobē" varēja redzēt "lielos" kaut ko "perinām". Rīgas sargi filma Kultūras centrā. Karoga svētki, mēģinājumi. Mūsu mazās teātra izrādes. Aizskatuve aktu zālē. Tie smaragdzaļie aizkari.. Vizuālā māksla. Tur allaž bija auksti. Ģeogrāfijas stundu mazā klases telpa. Slēpošana Spārītes parkā, it īpaši viens mazais distances gabals - paveras mūžzaļi koki, sniegbalts horizonts un.... Sporta skolotāja ar savu skanīgo, bet stingro balss toni: "Ātrāk, ātrāk, Diān, daudz jau vairs nepalika!" Un vienmēr tās nezūdošās gaidas - kaut ātrāk pabeigt šo klasi un būt jau nākamajā..
 
Ieteikumi skolai no šī brīža skatu punkta
Atceros, ka mums gana bieži tika organizētas tādas kā lekcijas, kur varēja gūt informāciju par noteiktu profesiju utt. Nezinu, vai tādas joprojām tiek organizētas, bet man personīgi šī pieredze bija ļoti vērtīga un noderīga turpmākajās dzīves gaitās. Mans ieteikums būtu noteikti vairāk diskutēt ar jauniešiem par medijpratību un lietišķo etiķeti (arī par lietišķo etiķeti sociālojos tīklos).
 
Absolventa stāsts
Atskatoties, secinu, ka diemžēl sanāca tā, ka es vairāk ņēmu, nekā sniedzu savai skolai. Esmu daudz runājusi ar citiem cilvēkiem par viņu pieredzi skolā, tādēļ varu droši sacīt, ka ģimnāzijā ir izveidota tāda platforma, kura sniedz skolēniem gan fundamentālas zināšanas, gan prasmes, tostarp arī iespējas attīstīt savus talantus. Es diezgan ātri sapratu, ka es iešu studēt jurisprudenci un būšu jurists. Esmu ieguvusi maģistra grādu un profesionālo kvalifikāciju tiesību zinātnē. Šobrīd praktizēju, strādājot tiesā. Taču par izglītību citēšu tos pašus Marka Tvena vārdus, ko teicu saviem kolēģiem, kad ieguvu kvalifikāciju - neļauj izglītībai traucēt izglītoties!