Visspilgtākās atmiņas no skolas laikiem
Pēc Bērzu sākumskolas absolvēšanas man bija sapnis par ģimnāziju. Lūkojos tirkīzzilajās mantijās un cerēju, ka kādu dienu arī man būs lemts, izdzīvot skaisto izlaiduma dienu, bet, kad tā diena pienāca, tad bija divejādas sajūtas. Prieks, ka viens skaists ceļš noiets, bet žēl, ka no ģimnāzijas bija jāatvadās, jo iemīļoju šo skolu līdz kaulam. Un ja godīgi, tad 1. kursā LU, tv producentos, man trūka ģimnāzijas, tās saiknes, piedzīvojumu, smieklu brīžu, un reizēm arī pat sava rakstura kaprīžu šķautnes, kuras manīju skolas laikā, īpaši vecākajās klasēs kopā ar klasesbiedriem, pavadot skolas gadus. Bet pāri visam jau ir viens. Ģimnāzijā es atradu sevi. Un tas, ka manām idejām jau tad skola deva savu zaļo gaismu. Ģimnāzija mani izaudzināja. Man parādīja ceļu, kurā virzienā doties pēc absolvēšanas.( Kā reiz teicu matemātikas stundā, kad nesapratu, kādu uzdevumus, ka būšu radošais cilvēks, ne matemātiķe, tā arī ir noticis, un to es sapratu tieši ģimnāzijā.) Un vēl, mīļa atmiņa un spilgta. Stāsts par savu LIELISKO klases audzinātāju Anitu Putnu, kas to vien kā reizēm teica: "Mīļās Lauma un Lelde! Būs vakars uz ezera!" Arī tagad, ik pa laikam, kad jūtu, ka kaut kas tūlīt noies greizi un nepareizi, man ausīs skan skolotājas balss. (Nevis Mammas!) Uh! Tā ir skaista garša, ka skola vēl aizvien sirdī! Anita Putna un brīži, kas mīļi.
 
Ieteikumi skolai no šī brīža skatu punkta
Man nav ieteikumu, jo šo skolu mīlēju un cienu vēl šodien. Un ticu, ka tagad, kad viss ir mainījies, viss ir vēl labāk, foršāk un trāpīgāk! Par savējiem, kas no skolas atvadās ar skaistu bagāžu! Nu varbūt, ja vajag, kādu ieteikumu, tad ir viens pamudinājums! (Ja nu gadās!) Ja trūkst vadītāju? Abas ar Leldi Jums, skolai, novadīsim visu ko vajag, varbūt pat nākošo salidojumu, un visu, ko vien vēlēsieties! Nopietni, mēs ar cieņu!
 
Absolventa stāsts
(Iekš www.laumaozola.lv veltītā stāsta ģimnāzijai!, tāpēc nedžejoju, bet gan pārkopēju, ko biju teikusi pirms 2 gadiem!) NETEIKŠU, KA BIJU PARAUGSKOLNIECE UN MELOTU, JA TEIKTU, KA MAN PATIKA MĀCĪTIES! UI, MAN INTERESĒJA VISS, TIKAI NE MĀJAS DARBI, MATEMĀTIKA VAI FIZIKA! SKOLĀ UZDEVA MĀJAS DARBUS, UN KO ES? IK PA LAIKAM TOS LAIDU GAR AUSĪM, JO ORĶESTRA DZĪVE BIJA INTERESANTĀKA UN SAISTOŠĀKA! VAI ARĪ, KAD RUNA BIJA PAR KĀDU SKOLAS PASĀKUMU, SCENĀRIJU, KAS JĀUZRAKSTA VAI JĀNOVADA, TAD VISS - LAIME PILNĪGA! TAD VĒL, VECĀKAJĀS KLASĒS SPORTA BIKŠU KRĀSA TIKA IZVĒLĒTA MAIGI ORANŽA, DVĪŅUMĀSAI - LILLĀ TONĪ, UN DRAUDZENEI - ROZĀ! TAS TIK BIJA SPORTS, KAD PIEDZĪVOJUMS BIJA PAT STADIONA PIEKTAIS APLIS, UN TIK APZIŅA, KA NEVARI, JO SPORTISTE TĀPAT KĀ BALETDEJOTĀJA, NU NEKĀDA! … VAI KULTŪRAS VĒSTURES STUNDAS! REIZ TIKU PADZĪTA NO STUNDAS! JĀ, ES! PAT NEATCEROS, VAI MAMMAI IZSTĀSTĪJU! MAZLIET AIZPĻĀPĀJOS AR KLASES PUIŠIEM BRĪDĪ, KAD NEVAJADZĒJA! UN TAD, KAD DVĪNĒM TIKA IEGŪTA VISAI LABA ATZĪME IESKAITĒ, TAD SKOLOTĀJA VIEN KLASES PRIEKŠĀ IZDVEŠ: ”ĢIMNĀZIJAS SKURSTENĪ JĀIEGRAVĒ!"(Ceru, ka Zitāne to ir izdarījusi!) REIZ, KAD AR DVĪŅUMĀSU KAVĒJĀM MATEMĀTIKAS STUNDAS SĀKUMU, JO PUSDIENAS AIZKAVĒJA, TAD TIK IESKRIEN IEELSIES, UN SKOLOTĀJAS 70 % NIKNAIS SKATIENS AR TEKSTU: ”KAD KLASĒ IENĀK DVĪNES UZREIZ PARĀDĀS TROKSNIS! KĀPĒC?!” LABI JAU LABI! NEBIJA JAU TĀ, KA SKOLU NEMĪLĒJU, GLUŽI PRETĒJI, TĀ MAN VĒL ŠODIEN MĪĻA, JO TIEŠI TUR ES IZAUGU UN NEBAIDĪJOS DARĪT, UN KĻŪDĪTIES! ZOBU SĀPES RADĪJA GAN MATEMĀTIKA, BET ĢIMNĀZIJA PATIESI VĒL TAGAD IR MANA SKOLA, JO TUR ES BIJU ES PATI. UN, KĀ HIMNĀ DZIEDAM: ”KĀDU DIENU ATNĀKŠU PIE TEVIS VĒL, MŪSU BALTĀ ĢIMNĀZIJA!” TU JAU ZINI, APCIEMOJU UN APCIEMOJU, UN IKREIZ TEV SMAIDU, UN TĀ LĪDZ AUSĪM! PALDIES, KA ĻĀVI ARĪ TU, BŪT MAN PAŠAI VISUS 6 GADUS, UN VĒL ŠODIEN ĻAUJ MAN PA TAVĀM DURVĪM IENĀKT! SEŠI SKAISTI, PATIESI UN ATMIŅĀM DĀSNI GADI TAVĀ SPĀRNĀ UN MAN PRIEKS, KA TIEŠI PIE TEVIS! Tiekamies salidojumā, kuru jau gaidu!
1004438_473942006020283_1158281426_n - Lauma Ozola