Visspilgtākās atmiņas no skolas laikiem
Patiesā atbilde: <cenzets> (un tādu atmiņu ir daudz - vēl tagad bieži smaidu un smejos par viņām). Politkorekta atbilde (un tādu arī ir daudz): Astronomijas pulciņš Fizikas skolotāja Vladislava Locana vadībā - pirmais skats uz Mēness krāteriem caur kaut cik normālu teleskopu. Programmēšanas pulciņš skolotāja Aigara Poiša vadībā - pirmā paša uzrakstītā programma. Nu un tad vēl tā reize, kad mēs piedalijāmies Klase2000 konkursā un mūs rādija valsts TV. Tad nebeidzamie noslēpotie kilometri Spārites parkā - slēpojot es pa īstam iepazinu Latvijas dabas skaistumu. Vasaras darbi ar skolas piekopšanu un zvana pogas nesankcionēta nospiešana un vēl un vēl.
 
Ieteikumi skolai no šī brīža skatu punkta
Ieviesiet projektu vecāko klašu skolēniem, kur ir jāraksta vēstule kādam no pasaules līderiem. Tātad drīkst izvēlēties, kam rakstīt, bet ir jāsaprot, ka jāraksta bus svešvalodā, kura ir jāprot. Es pats esmu rakstījis ASV prezidentam un Lielbritānijas premjerministrei un varu teikt, ka šāda nodarbe būtu lieliska pieredze ģimnāzistiem, sniedzot šādus labumus:
1) Vairāku mēnešu garuma ir jāseko līdzi pasaules politikai, līdera publiskajam uzstāšanām un problēmām, kuras tie risina.
2) Ir jāizpēta pasaules vēsture un politika, lai saprastu līderi un būtu par ko runāt.
3) Ir jāizpēta, kā uzrunāt pasaules līderi, lai sanāktu pieklājīgi un taktiski (nepieklājīgas vēstules līdz viņiem nenonāk).
4) Un tad ir jāuzraksta pati vēstule - īsi, kodolīgi un strukturēti. Var, piemēram, iesākt ar kādu labu un atzinīgu vārdu, tad pariet pie tā, ko vēlies teikt un nobeigt ar kādu nākotnes vīziju, vēlējumu vai jautājumu.
5) Tas dotu lielisku pašapziņas pieaugumu - proti, tā nav nekāda "mazpilsētas vai provinces skoliņa", ģimnāzistam savos padsmit gados jau ir bijis kontakts ar pasaules līderiem. Manuprāt tā būtu ļoti attīstoša nodarbe un attiecigās valodas skolotājs varētu dot novērtejumu ar atzīmi un rekomendāciju - sūtit vai nesūtit. Un pēc tam var ari nosūtīt - uz kādu no vēstulem agri vai vēlu tiks atbildēts un tā bus svinīga diena.
 
Absolventa stāsts
Pilnīgi noteikti! Es esmu sasniedzis sava dzīve visu, par ko sapņoju tad, kad biju ģimnāzists. Man ir ģimene, bērni, lielisks darbs, māja un auto. Pa šo laiku man ir bijis jānosprauž jauni mērķi un jādodas tālāk, neka bija izsapņots, jo Gulbenes Ģimnāzija un vēlak Latvijas Universitāte man ir devusi tik daudz vērtīgu bagāžu, ka citādak nemaz nevar. Priekšā vēl ir ļoti daudz izaicinājumu un, protams, problēmu, bet pilnīgi noteikti arī daudz uzvaru un svinību. Daudz kas no tā ir iespējams tikai ar pareizu attieksmi pret dzīvi un pasauli - sākt ar sevi, ja vēlies mainīt pasauli un saprast, ka katrs izaicinājums beidzas tikai ar vienu no diviem scenārijiem - vai nu mēs uzvaram, vai iemācamies kaut ko jaunu. Nu un tad, ja vēl esam ari pacietīgi un zinātkāri, tad jebkuras robežas beidz eksistēt.