Šis pavasaris mums visiem bijis savādāks, arī vasara ir citādāka... Šī ir pēdējā diena mums kā Gulbenes novada valsts ģimnāzijai, jo jau rīt būsim jaunās Gulbenes novada vidusskolas pilntiesīga daļa. Tomēr vēl gribas atskatīties uz iepriekšējā mācību gadā un šajā vasarā Brīvprātīgā darba projektā paveikto gan vēl visiem kopā klātienē esot, gan darbojoties un veicot aktivitātes ar domu vienam par otru.


Marts ar savu neziņu aizsauca atpakaļ uz Franciju pie ģimenes brīvprātīgo jaunieti Pauline, kura jauki bija pie mums iejutusies. Jaunietis no Gruzijas George drosmīgi palika arī pandēmijas laikā un izmantoja iespēju pagarināt savu projekta aktivitāti, tā kā Francijas brīvprātīgā priekšlaicīgi bija devusies mājās, neizmantojot savas aktivitātes laiku pilnībā.
Kaut gan skolas telpas no marta mēneša ir bijušas tukšas, ar vien pāris gaiteņos satiekamiem darbiniekiem, Gruzijas jaunietis George ir bijis starp mums un veicis savu brīvprātīgo darbu, kā nu šādā situācijā ir spējis. Jaunietis ir darījis darbus, ko sākumā nebijām projektā paredzējuši. Bija paredzēts tikties ar visiem mums – visām paaudzēm skolā un interesentiem vietējā kopienā, kopīgi darboties dažāda veida aktivitātēs, taču šis laiks ir veicis savas izmaiņas.
Kāda klase vēl mācību semestra laikā George satika Zoom stundā, kur angļu, krievu un latviešu valodā centās viens otram pastāstīt, kā jutušies attālināti mācoties, kas sagādājis prieku un kas visvairāk pietrūkst. Tāpat arī bērni George iepazīstināja ar saviem mīluļiem – mājdzīvniekiem (paldies skolotājai Sarmītei Ielejai).

George izveidoja foto sienu kā atskatu uz viņa un franču brīvprātīgās jaunietes kopīgi ar mums visiem paveikto un piedzīvoto šī projekta laikā. Skaistas atmiņas un pašiem pārsteigums par to, cik patiesībā īsā laikā daudz visi kopā esam izdarījuši un piedzīvojuši.
George ir palīdzējis mums atjaunot dabas taku – ietērpt košākās krāsās Dabas klasi, atstājot par atmiņu simbolisku savas valsts karogu (vai spēsi atpazīt?), kā arī palīdzot mums tikt pie norādēm uz dabas klasi un kukaiņu viesnīcām.

Jā, George ir arī parūpējies, lai mums atgriežoties būtu ko darīt: ir tapušas sagataves ģipša kukainīšiem, ko dabas mīļi varēs krāsot uz nebēdu, un skolas gaiteņos drīzumā savu vietu meklēs viņa veidots kartona namiņš, kurš aicinās pie sevis klusuma un miera mīļus. Šobrīd vēl rit pēdējie darbi pie āra domino kauliņu komplekta gatavošanas (liels paldies par atbalstu skolas tehniskajiem darbiniekiem!).

George šo visu laiku ir bijis starp mums pilsētā... Kā viņš saka, ir satikti daudzi - gan mazāki, gan lielāki. Uz ielas skan nemitīgi “čau!”, pat ja mazais sveicinātājs vēl nevar turpināt sarunu ne angļu, ne krievu valodā. George pajautā latviski: “Kā tev iet?”, skan atbilde no bērna un abi laimīgi – viens otru atpazinuši – dodas tālāk. Par to laikam ir šis Brīvprātīgā darba projekta stāsts – par būšanu vienam priekš otra, par draudzību, par pamanīšanu, un būšanu līdzās.... atklātam, brīvam, pieņemtam - pašam...

4. klases Dāvids saka: “No Džordža varēja daudz ko iemācīties. Viņš bija ļoti gudrs un labsirdīgs.” Elīna par Pauline saka: “Viņai piemita visas labās īpašības. Un viņa arī bija ļoti jautra.” Markuss ir novērojis: “Džordžs bija ļoti aktīvs un izpalīdzīgs. Vēl viņš bija ļoti sociāls, mēģināja vairāk runāt ar citiem.” 4. klases Valters L. uz jautājumu “Kāpēc skolā ir vajadzīgi brīvprātīgie jaunieši?” sniedz šādu atbildi: “Skolā ir interesantas nodarbes, spēles, sadarbošanās un var iemācīties pēc iespējas vairāk svešvalodas. Bērniem ir nodarbošanās – viņi izbauda savu brīvo laiku ar brīvprātīgajiem, nevis dara blēņas. Pašiem skolotājiem arī ir vieglāk, jo brīvprātīgie palīdz arī skolotājiem un tas ir jauki, jo skolotāji jau tāpat ir nodarbināti.”
Arī Valters no 7. klases vasarā ik pa laikam ir saticis George. Ir sanācis parunāties un kopīgi uzspēlēt volejbolu. Valters min: “Skolas laikā patika sēdēt ēdnīcā un ar viņu runāties. Bieži garajos starpbrīžos viņš ar mūsu klases puišiem spēleja UNO. Tā mēs izklaidējāmies. Ļoti patika! Gribētu, lai viņš brauc arī nākamgad... vismaz apciemo mūs.”

Šobrīd George jau ir ar domām par atgriešanos mājās. Drīz jākravā ceļasoma un jāgaida, kad Gruzijas robeža tiks atvērta iebraucējiem no Latvijas.
Skolas pagalmā ir uzziedējuši daži Pauline un bērnu kopīgi sētie puķuzirņi (paldie tehniskajiem darbiniekiem par rūpīgu pieskatīšanu!)...

Mīļā Gulbenes novada valsts ģimnāzijas saime, liels paldies jums par darbu šajā projektā un uz tikšanos jau Gulbenes novada vidusskolā jaunā Brīvprātīgā darba projektā ar jauniem spēlētājiem!

Ja arī Tu lasi šo ziņu un ir palicis kaut kas, ko nepāspēji pateikt brīvprātīgajiem Pauline un George, lūdzu, atsūti savu sakāmo e-Klasē skolas projektu asistentei Elīnai Naglei un tas tiks nodots jauniešiem – ceļamaizei. 

Elīna Nagle,
skolas projektu asistente

Brīvprātīgā darba projekts “Iesaistīts = Aktīvs”, līguma Nr. 2019-2-LV02-ESC11-002644, tiek finansēts ar Eiropas Komisijas programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss”, kuru Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Uz galeriju

ESK LV JSPA GNVG logo