Vai zini, cik daudz laika mēs, cilvēki, veltām maz svarīgām lietām un muļķībām? Es personīgi noteikti nezinu, jo kā gan var nošķirt, kas ir svarīgi un kas ne, un muļķības – tā ir dzīves esence!

Bet šodien(4.martā) mums, devīto klašu skolēniem, bija iespēja doties uz Valmieras teātri, lai baudītu izrādi – „Cilvēkam vajag suni!”. To apmaksāja projekts „ Latvijas Skolas soma”.

Izrādes galvenie varoņi bija četri kucēni un cilvēki, kas tos iegādājās. Šo cilvēku stāsti un likteņi savijās ar kucēnu likteņiem, kāds no tiem bija skarbs un lietus mākoņu apvīts, cits gaišs un saules staru sildīts, taču katrs no šiem stāstiem bija vērtīgs mums, skatītājiem, jo reizēm ikdienā paslīdam garām šīm lietām, nav runa tikai par bezatbildīgiem cilvēkiem vai to, kādas šķirnes suns tas īsti ir – runa ir par dzīves patiesībām, kas dzeļ, sāp un ļauj priecāties par sīkumiem: rotaļlietām, glāstu un izteiktu vārdu.

Šīs dvēselītes devās katra uz savu pusi – tika sašķelta suņu ģimene...tas sāp, bet dažiem kucēniem tik tiešām paveicas, un viņi nokļūst gādīgās rokās, citam paveicas mazāk, bet katrs no šim kucēniem mainīja cilvēku dzīves neatgriezenski, un tāpēc jau laikam arī katram cilvēkam vajag suni, jā, suns - tā ir atbildība, bet tas ir arī prieks un rīta modinātājs, kas būs blakus, neņemot vēra to, ka neesi izgulējies vai labā omā...tas ir labākais draugs! Izrāde ļāva pārdomāt dzīves izvēles un pasmieties par šuneļu draiskumu!

 Un ņemot vērā klimatiskos apstākļus, mēģinājām saglābt, ko vien var, un devāmies slidot! Pavadījām  kopā jautru stundiņu uz slidām!

 Kopā ar labākajiem no labākajiem pavadījām pilnvērtīgu dienu, un kas gan var būt labāk par šo?!

 Protams, milzīgs paldies klašu audzinātājām par organizēšanu un bibliotekārei par būšanu kopā ar mums!

 Mīlestībā un ar smaidu sejā – Agnese Keita Birzniece.

Uz galeriju