eiropas diena smallEiropas dienas atzīmēšana ģimnāzijā nu jau kļuvusi par ierastu tradīciju. Tieši tā, arī gribas teikt – atzīmēšana, nevis svinēšana, jo plānotajiem pasākumiem šai dienā drīzāk izziņas, ne svinīgu noskaņu veicinošs raksturs. Šogad tā veltīta Eiropas jauniešu brīvprātīgā darba iespējām. Diena patiesi piesātināta, jo pasākumi virknējas cits aiz cita gan teorētisku, gan praktisku nodarbību veidā.

Brīdī, kad diena jau  ieskrējusies, tiek izbrīvētas divdesmit minūtes, lai ikviens ģimnāzijas audzēknis un pedagogs varētu piedalīties nu jau piektajā pēc kārtas Eiropas eksāmenā, parādot savas zināšanas par Latviju Eiropā, izpratni par savu lomu lēmumu pieņemšanas procesos, kā arī novērtētu iespējas, ko sniedz Latvijas dalība Eiropas Savienībā.

Tad visi pulcējamies skolas Aktu zālē, kur mūs uzrunā projektu darba vadītāja, skolotāja Aleksandra Birkova. Viņas mērķis aktualizēt šīs dienas nozīmību, aizvedot mūs līdz pat Eiropas Savienības sākumiem. Ne visi zinājām, kādos apstākļos tapusi ideja par šāda veida savienības veidošanu. Idejas autors – Francijas ārlietu ministrs Roberts Šūmans, kas 1950. gada 9.maijā, novērtējot trešā pasaules kara draudu iespējas, Parīzē teica runu un nolasīja deklarāciju, ierosinot Eiropā ieviest tādu politiskās sadarbības veidu, kas karu starp Eiropas valstīm padarītu neiespējamu. Kopš 1985. gada 9. maija – R.Šūmana 100. dzimšanas dienas – šo dienu tika nolemts atzīmēt kā Eiropas dienu. Latvija šai akcijai pievienojās 2004. gada 1. maijā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Kopš šī brīža katru gadu to atzīmējam arī mēs savā ģimnāzijā.

Tad vārds tiek dots mūsu viešņai Valērijai Olekšai, Gulbenes novada jauniešu centra "Bāze" vadītājai. Ar labi pārskatāmas prezentācijas palīdzību viņai lieliski izdevās radīt izpratni un skaidru priekšstatu par tādu sabiedriskās darbošanās formu kā brīvprātīgo darbu, tā principiem un iespējām Eirpas jauniešu vidū. Ko tad uzzinājām? Vispirms jau to, ka tā ir iespēja ne tikai jauniešiem, bet visa vecuma cilvēkiem veikt sabiedrisku darbu, lai veicinātu kopēju sabiedrības attīstību, ka jauniešiem (no 17 līdz 30 gadiem) tas bieži vien var kļūt par pirmo darba pieredzi, sava veida izaicinājumu un citas valsts kultūras iepazīšanu. Uzzinājām gan par īstermiņa (2-6 mēneši), gan ilgtermiņa (6-12 mēneši) brīvprātīgā darba iespējām, par to, ka jāstrādā 30-38 st. nedēļā, ka par to simboliski tiek arī maksāts kabatas naudas un pārtikas naudas formā, ka ir iespējams izvēlēties jomu, kurā darboties (sociālā aprūpe, neformālā izglītība, kultūra un radošums u.c.), kā arī par iespējamajām grūtībām, ar kādām var nākties saskarties. Uzzinām, ka šobrīd novadā ir 10 brīvprātīgie jaunieši no citām valstīm.

Ne tikai uzzinām, bet daļu no tiem ieraugām vaigu vaigā, jo arī viņi ir mūsu šīs dienas viesi un sagatavojuši mums visiem nākamo 2 stundu nodarbības. Tie ir Marco un Ricardo no Portugāles, Evaristo, Julija un Davids no Spānijas, Lea no Austrijas un Elise no Francijas. Nodarbības izvēršas tikpat dažādas, cik dažādi ir mūsu viesi. Prieks, ka kontaktēšanās svešā mēlē ģimnāzijas audzēkņiem nerada nekāda dižās problēmas. Nepiespiestā un brīvā gaisotnē norit diskusijas, interaktīvas spēles, izkustēšanās brīvā dabā un minilekcijas – stāsti par dzīvi citās zemēs un brīvprātīgā darba pieredzi pie mums Latvijā. Kā redzams, tad ieguvēji ir visi: gan ģimnāzijas audzēkņi, gan viesi. Vēlāk, satiekoties Gulbenes ielās vai kādos pasākumos, varēs cits citam uzsmaidīt kā labi paziņas.

Ar to vēl diena nav galā. Pēc garā pusdienu starpbrīža atkal esam visi kopā zālē. Un šīs sanākšanas iemesls ir vēlēšanas – jaunā ģimnāzijas skolēnu pašpārvaldes prezidenta vēlēšanas. Kandidāti veseli trīs, un visi no 10. klases: Līva Lilija Graņica, Klinta Sniedze Markova un Krists Cirpons. Lai izšķirtos, par ko balsot, protams, jāzina, ar kādiem piedāvājumiem un skolēnu sabiedriskās un sadzīves redzējumiem nāk klajā katrs no viņiem, tādēļ pašreizējais prezidents Jānis Kokarevičs dod vārdu visiem pēc kārtas. Dzirdam gan pašraksturojumu, savas kandidatūras piemērotības izvērtējumu, gan vīzijas par iespējamajiem darbošanās virzieniem nākošajā gadā. Galvenā atziņa visiem viena, ka līdzšinējās pozitīvās iestrādes jāpārņem, jāsaglabā un jāpapildina ar jauniem elementiem. Kandidātiem nākas atbildēt arī uz skolasbiedru un skolotāju uzdotajiem jautājumiem. Tad urnā cits pēc cita sakrīt improvizētie vēlēšanu biļeteni. Kā sadalījušās balsis, to gan vēl neuzzinām, intriga saglabāsies līdz pat gada noslēguma ballei.

Vērtīgā un dažādām aktivitātēm piesātinātā diena ir galā. Vēl tikai tāds neliels sīkums kā pāris ikdienišķo mācību stundu, lai skolas durvis varētu aizvērt līdz jaunas mācību dienas sākumam.

Skatīt foto

Notiekošo vēroja un foto liecībās fiksēja skolotāja Ligita Zitāne