ziemasvetki small22. decembra novakare Sporta centrā pulcināja gan lielus un mazus ģimnāzistus, gan citus skolas saimei piederīgos, vecākus, draugus un radus, lai svinētu pirmā mācību semestra noslēgumu, sengaidītā brīvlaika sākumu un vienotos Ziemassvētku gaidīšanas noskaņās. Savās šī brīnumainā laika izjūtās dalījās vakara vadītāja Keita no 7.b un Jānis no 12.a klases. Tikai četrdesmit astoņas stundas mūs visus šķīra no gada pašiem gaidītākajiem svētkiem, un to tuvošanās izjūta virmoja gaisā tik spēcīga, ka neko nesajust bija vienkārši neiespējami. Pats Dieviņš pāri zemei bija noklājis baltu sniega segu un cilvēku prātos iedēstījis ilgas pēc egļu skuju, piparkūku, mandarīnu un krustnagliņu smaržas.

Vakaru ievadīja “Rūsiņa” dejotāji, aicinot Dieviņu dot labu laiku, prieka izjūtu un tik nepacietīgi gaidīto brīnuma klātbūtni. Zāles centru rotāja sarkanais paklājs, pa kuru ienākt Ziemassvētkiem, vajadzēja tos tikai sasaukt, uzburt un izburtot ar 12 atbilstošām dziesmām gan latviešu, gan angļu mēlē dziedātām, dejotām un atraktīvi izspēlētām. Dziesmoto stafeti aizsāka 10. klase ar dziesmu “Merry Christmas everyone”, un uz sarkanā paklāja parādījās pirmais no vārda ”Ziemassvētki” burtiem.

Katram mums ir savas mīļākās šo balto svētku dziesmas, kuras tiek klausītas un līdzi dungotas visbiežāk. Jānis, vokāli instrumentālajam ansamblim “Pieci” piepalīdzot, Keitai un mums visiem pārējiem atklāja, kuru no neskaitāmi daudzajām melodijām viņš sauc par savējo. Bet Keita atcerējās stāstu par pirmo sniegu un rūķu darinātajiem sapņu spilveniem, ko tīri vai visu acu priekšā uzbūra 11. b klase ar dziesmu par baltajiem Ziemassvētkiem. Savu daļu enerģijas kopējai noskaņai klāt pielika arī deju kolektīva “Pipariņš” dejotāji, sapurināja visus tā, ka pat egļu zari no prieka sakustējās. Bet 8.a klase uztaisīja īstu Ziemassvētku jampadraci ar kārtīgu pikošanos, kas savukārt izraisīja Keitas atmiņas par sniegā zīmētiem eņģeļiem, sniega saldējumu un sniegpārslu vienreizējo skaistumu.

To visu vērojot, radās izjūta, ka Ziemassvētki ir planēta, kas griežas ap bērniem, un sava vieta tai visā ir arī iemīļotajai filmai “Viens pats mājās”. Un brīnumainākais, ka viens pats vari palikt pat tad, kad māja ir pilna ar viesiem un zem eglītes krājas dāvanu kalni. Par to mūs visus pārliecināja 12.a klase. Savu artavu siltuma ar svecīšu liesmām atnesa arī skolotāji, savā dziedātajā dziesmā apliecinot ticību, mīlestību un nepieciešamību prast gaidīt. Ir mirkļi, kad laimei nevajag daudz, pietiek ar vienu mazu, saldu karameli. Par to pārliecināja 7.b klase, nodziedot Keitas mīļāko dziesmiņu ar Ziemassvētku garšu par karameli.

8.b klase ar savējo dziesmu “Last Christmas” apliecināja, ka satikt savu dvēseles draugu – tas ir brīnišķīgs dzīves dāvāts notikums. Šis cilvēks Tavā ikdienas audumā atstāj tādas skaistas pēdas, kuras negribas izdzēst, bet saglabāt siltās atmiņās. Un Tu iegūsti spārnus atkal pacelties un dāvāt brīnumu arī citiem. Un reizēm tas atnāk ar Ziemassvētku zvanu skaņām, ko nav iespējams sajaukt ne ar vienu citu skaņu, pat ne ar zvana skaņu skolas starpbrīžos. To uzzinājām, klausoties 12.b klases dziedāto dziesmu par zvaniem un svecēm.

Tikai vienam mazam burtam bija atlikusi vieta uz sarkanā paklāja. Un to kā punktu uz “i” nolika 9.b klase ar savu versiju mums visiem labi zināmajai dziesmai “Zvaniņš skan”. Ar to arī dziesmu parāde bija beigusies, Ziemassvētki sasaukti un ielaisti mūsu visu sirdīs un prātos. Liels paldies visiem, kas piedalījās šai lielajā sirds darbā: gatavoja dziesmas un dejas, pina visu to kopā vienā lielā, skaistā paklājā, dekorēja skolu un Sporta centra zāli, rūpējās par mūziku un gaismām un darīja citus lielus un mazus darbus, pieliekot savu artavu kopīgā svētku prieka izauklēšanā.

Priecīgus visiem Ziemassvētkus, radošu domu un darbu pilnas brīvdienas un daudz, daudz enerģijas nākamā 2018. gada piedzīvojumiem!

Skatīt foto

Skolotāja L. Zitāne