1.sept 2017 smallPirmajam septembrim tradīcija piešķīrusi gandrīz vai maģisku varu gan pār maziem, gan lieliem skolas bērniem. Tā liek doties uz starta placi visiem zināšanu kalnā kāpējiem. Skolas slieksnis šai dienā kļūst par tādu kā atspēriena dēlīti jaunam izaicinājumam – jaunam mācību gadam. Sudraba gulbis mūsu skolas pagalmā aicina atvēzēt spārnus augstākam lidojumam, bet skudriņa uz akmenī cirstās grāmatas atgādina par to, ka tikai “darbs dara darītāju”, tikai čakls ikdienas darbs. Svētku noskaņās savus zarus šūpo arī dižās egles skolas priekšā, tās dzied vecu veco dziesmu, solot, ka “par zaļu pat vēl zaļāks būs mūsu skolas laiks”… jo zaļa jaunība te, zem šī zaļā jumta, kā sviesta ķērnē atkal kuls zaļas domas, savedīs kopā draugus, lai kopīgi darītie darbi varētu uzziedēt vēl neredzēti krāšņiem ziediem.

Uz pakāpieniem pret skolas durvīm rindojas labo domu burciņas, pagaidām gan vēl tukšas, bet apņēmības pilnas, ka ziemcietīga labo nodomu sēkla iesējama tūlīt un nekavējoties. Pulkstenis rāda desmito stundu, kad skolēnu padomes priekšsēdētājs Jānis ar Līvu no savas atbalsta grupas dod starta signālu jaunajam mācību gadam. Un skolotāji vienotā optimismā septiņas reizes apgalvo, ka “viss ir iespējams”, arī šķietami neiespējamais, ka kopā mēs varam daudz. To savā ziņojumā, kas pavisam nemanāmi pārvēršas par Zinību dienas svētku uzrunu, pauž arī ģimnāzijas direktore Lidija Ķeķere. Uzruna seko uzrunai, klases tiek pie savām vecajām (nu tām, ar kurām kopā jau vai puspuda sāls apēsts) audzinātājām. Tiesa, ir arī izņēmumi – abas septītās, desmitā un vienpadsmitā a klase. Tiem priekšā skaistais pieradināšanās un jaunu atklāsmju laiks. Lai viņiem izdodas kļūt par vienotu veselumu, kurā svarīgs katrs tā posms. Vēl kāda dziesma, kas uzmundrina kalnā kāpējus, apsolot, ka aiz šī kalna būs daudz vēl citu stāvāku kalnu, ka rāma un miegaina ikdiena nav savienojama ar ģimnāzista statusu, un tad jau zvans, lielais visu norišu sakārtotājs, liek doties telpās un ļauties savai pirmajai un šodien vienīgajai stundai – klases stundai.

Kas notika tur, aiz aizvērtajām durvīm, lai paliek katras klases noslēpums, bet visus kopā 1. septembra pievakarē atkal aicinās skolas iekšpagalms, ļaujot izbaudīt mūziku, dejas un uzticama drauga plecu līdzās. Lai visiem skaists šis vakars un ražens priekšā stāvošais darba cēliens!

Skatīt foto